Cik ilgi Korona vīruss ir notrīgs uz virsmām?


Cik ilgi Korona vīruss ir noturīgs uz tādām virsmām kā gultas rāmji, slimnīcas palātu naktsgaldiņi vai durvju rokturi? Par higiēnu atbildīgais personāls cer, ka uz šo jautājumu drīz tiks atbildēts. Divi pašreizējie pētījumi sniedz informāciju par patogēnu izdzīvošanas laiku uz virsmām.

Pētnieku grupa no Greifsvaldes un Bohumas, kā arī Amerikas Nacionālā veselības institūta (NIH) zinātnieki ar dažādām pieejām ir pārbaudījuši jaunā Korona vīrusa dzīves ilgumu. Pārskatā tika apkopoti pētījuma rezultāti par Korona vīrusa izdzīvošanas laiku uz virsmām. (1) Eksperimentātā pētījumā NIH speciālisti analizēja SARS-CoV-2 virsmas stabilitāti salīdzinājumā ar SARS-CoV-1. (1)

Noturība uz virsmām līdz deviņām dienām

Vācijas ekspertu grupa kopumā pārskatīja 22 pētījumus, kuros pārbaudīts Korona vīrusa izdzīvošanas laiks. 22 darbu analīzē tika iegūts, ka vīrusa noturība uz virsmas istabas temperatūrā var būt līdz pat deviņām dienām. Vidēji patogēni uz virsmām izdzīvo no četrām līdz piecām dienām, bet aukstums vai mitrums var palielināt dzīves ilgumu.

Eksperti pieņem, ka citu Korona vīrusu pētījumu rezultātus var pārnest uz jauno vīrusu. (1)

SARS-CoV-2 salīdzinājumā ar SARS-CoV-1

Eksperimentālajā pētījumā NIH pētnieki analizēja, cik ilgi uz dažādām virsmām var atklāt pavairot spējīgus SARS-CoV-2 vīrusus. ir mēģināts atdarināt vīrusu, ko inficēta persona uznes uz ikdienas virsmas mājsaimniecībā vai slimnīcā, piemēram klepojot vai pieskaroties priekšmetiem.

REZULTĀTS: dzīvotspējīgi vīrusi uz vara atradās līdz četrām stundām, uz kartona līdz 24 stundām, uz nerūsošā tērauda līdz divām dienām un uz plastmasas līdz trim dienām. Tādā pašā veidā tika pārbaudīts arī patogēns SARS-CoV-1, kas izraisīja infekciju slimību SARS, kas pirmo reizi tika novērota 2002. gadā. Pētnieki atklāja, ka pārbaudītajos ekseprimentālajos apstākļos SARS-CoV-2 stabilitāte bija līdzīga SARS-CoV-1 stabilitātei. Eksperti secina, ka šo vīrusu epidemioloģisko īpašību atšķirības, iespējams, ir citu faktoru dēļ. (2)

SECINĀJUMS: divu pētījumu rezultāti vēlreiz parāda, cik svarīgi ir dezinficēt virsmas, īpaši veselības aprūpes iestādēs, lai izslēgtu savstarpēju piesārņojumu. Joprojām ir nepieciešami turpmāki pētījumi par šo tēmu.


(1) Kampf G., Todt D., Pfaender S., Steinmann E., Persistence of coronaviruses on inanimate surfaces and their inactivation with biocidal agents, Journal of Hospital Infection 104 (2020) 246-251.

(2) van Doremalen N. et al., Aerosol and surface stability of HCoV-19 (SARS-CoV-2) compared to SARS-CoV. The New England Journal of Medicine. DOI: 10.1056/NEJMc2004973 (2020).

Avots.