Īsas un saprotamas atbildes uz jautājumiem, kas pārtikas ražošanas personālam rodas ikdienas higiēnas darbā.
Šeit apkopoti praktiski jautājumi par mazgāšanu, dezinfekciju un higiēnas procesu organizēšanu. Izvēlieties interesējošo jautājumu, lai atvērtu atbildi.
Praktiskas atbildes par biofilmu veidošanos, atklāšanu un atkārtota mikrobioloģiskā piesārņojuma iespējamiem cēloņiem.
Ja mazgāšana un dezinfekcija tiek veikta regulāri, bet mikrobioloģiskās analīzes joprojām uzrāda paaugstinātu piesārņojumu, iespējams, uz virsmas ir izveidojusies biofilma.
Biofilma ir aizsargkārta, kurā mikroorganismi var paslēpties no mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu iedarbības. Tāpēc virsma var izskatīties tīra, bet daļa mikroorganismu izdzīvo un pēc laika atkal savairojas.
Ja viena un tā pati problēma atkārtojas vienā vietā, ieteicams pārbaudīt, vai tur nav izveidojusies biofilma.
Dezinfekcijas līdzeklis var iznīcināt tikai tos mikroorganismus, kuriem tas spēj piekļūt.
Ja mikroorganismi atrodas biofilmā, tos aizsargā īpaša matrica. Dezinfekcijas līdzeklis var iznīcināt biofilmas ārējos slāņos esošās baktērijas, bet dziļāk esošās var izdzīvot. Pēc kāda laika biofilma atjaunojas.
Tāpēc pirms dezinfekcijas īpaši svarīga ir rūpīga mehāniskā tīrīšana.
Jā. Biofilmas parasti nav redzamas ar neapbruņotu aci. Tāpēc vizuāli tīra virsma vēl nenozīmē, ka uz tās nav mikroorganismu vai biofilmas palieku.
Dažkārt arī ATP testa rezultāti ir labi, bet laboratorijas analīzes joprojām uzrāda mikrobioloģisku piesārņojumu. Šādā situācijā nepieciešams rūpīgāk pārbaudīt problemātisko vietu un izvērtēt visu mazgāšanas procesu.
Biofilmas visbiežāk veidojas vietās, kuras ikdienas mazgāšanas laikā ir grūti pilnībā sasniegt un iztīrīt.
Šajās vietās bieži saglabājas mitrums un organiskie netīrumi, kas rada labvēlīgus apstākļus biofilmas attīstībai.
Nē. Biofilmas var veidoties arī uz jaunām iekārtām un jaunām virsmām.
To veidošanos galvenokārt veicina mitrums, organiskie atlikumi un pietiekams laiks, lai mikroorganismi piestiprinātos virsmai un sāktu veidot aizsargkārtu.
Tāpēc pareiza mazgāšana un regulāra profilakse ir svarīga jau no pirmās iekārtas ekspluatācijas dienas.
CIP sistēma būtiski samazina biofilmu veidošanās risku, taču pati par sevi tā nav pilnīga garantija.
Ja nav ievērota pareiza mazgāšanas līdzekļa koncentrācija, temperatūra, plūsmas ātrums vai mazgāšanas ilgums, piesārņojums var netikt pilnībā noņemts.
CIP procesa efektivitāti nosaka visi procesa parametri kopā, nevis tikai izmantotais mazgāšanas līdzeklis.
Par iespējamu biofilmas klātbūtni var liecināt:
Viena pazīme vēl neapstiprina biofilmas klātbūtni, taču vairāku pazīmju atkārtošanās norāda, ka nepieciešama padziļināta pārbaude.
Dažos gadījumos — jā. Ir pieejamas tehnoloģijas, kas ļauj dažu minūšu laikā pārbaudīt atvērtas virsmas un identificēt iespējamās problemātiskās vietas.
Viena no šādām metodēm ir BioFinder. Reaģentu izsmidzina uz iepriekš nomazgātas un dezinficētas virsmas. Vietās, kur saglabājusies biofilma vai mikroorganismu kopienas, var veidoties raksturīgi mikroburbulīši un putas.
Šāda pārbaude neaizstāj laboratorijas analīzes, bet palīdz ātri atrast vietas, kurām jāpievērš pastiprināta uzmanība.
Lasiet pilno Higiēnas akadēmijas rakstu “Biofilmas pārtikas ražošanā – lielākais neredzamais ienaidnieks”.
Praktiskas atbildes par biežākajām kļūdām, kas var mazināt dezinfekcijas efektivitāti pārtikas ražošanā.
Nē. Dezinfekcija neaizstāj mazgāšanu. Tauki, olbaltumvielas, produktu atliekas un cits organiskais piesārņojums var kavēt dezinfekcijas līdzekļa tiešu saskari ar mikroorganismiem un samazināt atsevišķu aktīvo vielu iedarbību.
Vispirms virsma rūpīgi jānomazgā un jānoskalo. Dezinfekciju sāk tikai tad, kad mazgāšanas posms ir pabeigts un virsma ir vizuāli tīra.
Jāņem vērā mikrobioloģiskais risks, virsmas materiāls, darba temperatūra, iedarbības laiks, organiskais piesārņojums, uzklāšanas metode un tas, vai pēc apstrādes nepieciešama skalošana.
Pārbaudiet produkta lietošanas instrukciju, iedarbības spektru, atļauto pielietojumu un saderību ar apstrādājamiem materiāliem.
Ne vienmēr. Pārāk zema koncentrācija var nenodrošināt nepieciešamo iedarbību, bet pārmērīgi augsta koncentrācija palielina līdzekļa patēriņu, darba drošības riskus un virsmu korozijas iespējamību.
Ievērojiet ražotāja noteikto koncentrāciju, izmantojiet precīzu dozēšanu un regulāri pārbaudiet dozēšanas sistēmu.
Iedarbības laiku sāk skaitīt no brīža, kad visa apstrādājamā virsma ir pilnībā un vienmērīgi pārklāta ar darba šķīdumu. Ja līdzekli noskalo pārāk ātri vai virsmu sāk izmantot pirms noteiktā laika beigām, dezinfekcija var palikt nepabeigta.
Darba instrukcijā iedarbības laiku norādiet minūtēs, lai darbiniekiem tas būtu skaidri saprotams un pārbaudāms.
Dezinfekcijas līdzeklis darbojas tikai tur, kur tas faktiski nonāk. Nevienmērīga izsmidzināšana, nepietiekams darba šķīduma daudzums vai nepareizi noregulēta uzklāšanas sistēma var atstāt daļu virsmas neapstrādātu.
Pārbaudiet pārklājumu malās, apakšpusēs un savienojumos. Virsmai jāpaliek mitrai visu nepieciešamo iedarbības laiku.
Nē. Pārāk zema temperatūra var samazināt iedarbības ātrumu, savukārt pārmērīgi augsta temperatūra var veicināt aktīvās vielas sadalīšanos, iztvaikošanu vai virsmu koroziju.
Ievērojiet produkta instrukcijā norādīto temperatūras diapazonu un vērtējiet temperatūru kopā ar koncentrāciju, iedarbības laiku un virsmas materiālu.
Darba šķīdums jāsagatavo tieši saskaņā ar ražotāja instrukciju. Tā efektivitāti var ietekmēt ūdens kvalitāte un temperatūra, neprecīza mērīšana, netīrs trauks vai pārāk ilga uzglabāšana.
Dažādus līdzekļus nedrīkst sajaukt, ja vien ražotājs to nav nepārprotami paredzējis.
Dezinfekcijas plānā konkrēti jānorāda blīves, savienojumi, eņģes, stiprinājumi, vietas zem lentēm un pārsegiem, notekas un citas grūti sasniedzamas zonas, kā arī to apstrādes biežums, atbildīgais darbinieks un pārbaudes veids.
Noņemamas mazās detaļas var apstrādāt mērcējot — pilnībā iegremdējot tās darba šķīdumā uz noteikto iedarbības laiku.
Nē. Skalošanas nepieciešamība ir atkarīga no izmantotā līdzekļa, apstrādātās virsmas un konkrētā procesa. Pārāk agra skalošana saīsina iedarbības laiku, bet neatbilstoša skalošana var atstāt ķīmisko vielu atliekas vai virsmu atkārtoti piesārņot.
Rīkojieties saskaņā ar produkta instrukciju. Ja skalošana ir nepieciešama, izmantojiet piemērotas kvalitātes ūdeni un tīru inventāru.
Ar vizuālu pārbaudi vien nepietiek. Tā neparāda dozēšanas kļūdas, nepareizu iedarbības laiku, izlaistas virsmas vai atkārtotu mikrobioloģisku piesārņojumu.
Kombinējiet vizuālu pārbaudi ar koncentrācijas, dozēšanas sistēmas, temperatūras un laika kontroli, ATP testiem, mikrobioloģiskiem paraugiem un rezultātu tendenču analīzi.
Lasiet pilno Higiēnas akadēmijas rakstu “10 biežākās kļūdas dezinfekcijā pārtikas ražošanā”.
Vai Jums ir jautājums par pārtikas ražošanas higiēnu, mazgāšanu vai dezinfekciju?
Nosūtiet savu jautājumu BRAMA speciālistiem. Mēs centīsimies atbildēt pēc iespējas ātrāk, un interesantākos jautājumus papildināsim Higiēnas akadēmijā, lai tie palīdzētu arī citiem pārtikas ražotājiem.
